Vai zini, kas ir METENIS?
Latviešu tautas tradīcijās Meteņi ievadīja pavasara un jauna saimnieciskā gada sākumu. Šajā laikā pārdomāja padarīto un turpmākajam gadam nolika jaunus mērķus. Iespējams, ar šo plānošanu saistās Meteņa nosaukums: „meti” – griešanās vieta, robeža, mērs, laika grieži. Līdz ar to bija it kā „jāuzmet” šie meti un jāveic tādas darbības un rituāli, lai nākamajā gadā būtu laba raža un izdotos paveikt visu iecerēto.
Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastvāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi.
Meteņiem, tāpat kā citiem seno latviešu gadskārtu svētkiem ir jautrs raksturs. Gatavošanās Meteņiem sākas jau iepriekšējā dienā – tā izpaužas kā vizināšanās ar ragaviņām (ja ir sasnidzis sniegs), braukšana ciemos pie tāliem radiem. Vakarā budēļos iešana un svētku mielasts ar meteņa slavināšanu un īpašu saimnieces deju, kas paredzēta auglības veicināšanai.
Ticējumi
Par laika apstākļiem:
- Kāds laiks Meteņos – tāds būs arī Lieldienās.
- Ja Metenī vējains laiks – būs auksts pavasaris.
- Ja Meteņos ir sniegs uz jumtiem – vasarā būs daudz sēņu un ogu.
- Ja Meteņos sniegs uz jumta, tad tas būs arī Lieldienās.
Par nākotni:
- Bērniem jādod ēst cūkas šņukuru, lai būtu lieli rakstītāji, tāpat kā cūka liela rakātāja.
- Meteņa dienā bērns jābāž maisā un jāsviež pār sētu – tad tie neaizgulēsies.
Par veselību:
- Meteņa dienā vajag gulēt šķērsām zem sijas, tad mugura nesāp.
- Ja Meteņos apgriež matiem galus, tad viņi aug gari.
- Meteņa dienā nevar šūt – tad aug gari pirksti.
