Skola – tā nav vieta, skola – tas ir laiks. Laiks, mūžam mainīgais, plūstošais – kā skolas bērni, kas nemitīgi mainās laika plūdumā. Tiem līdzi mainās arī pati skola: mainās gadalaikos, mainās savā vēsturiskajā ritējumā.
Skolas vēsture aizsākās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad tā atradās Jelgavas ielā 14 (bijušais jauno karavīru iesaukšanas punkts, padomju laikos kara komisariāts). Skola saucās Cieceres pagasta 1.pakāpes Brocēnu pamatskola. Šo skolu ilgus gadus vadīja Jēkabs Štamers, gleznotāja Jaņa Rozentāla draugs. J.Rozentāls viņu attēlojis savā gleznā „No baznīcas” ( pie vaļņa stāv divi jauni cilvēki – viens no viņiem J. Štamers).
1939.gada 23.septembrī atklāja jauno skolu Cieceres upes otrajā krastā. Tās nosaukums bija Cieceres pagasta 15.maija pamatskola. 1940.gadā notika skolas 1.izlaidums.
1941. gadā sākās 2.Pasaules karš, mainījās skolas nosaukums – Cieceres pagasta sešklasīgā pamatskola. Kara gados vācieši skolā iekārtoja kara slimnīcu, skola darbojās neregulāri. Pēc kara skolā mācības tika atjaunotas.
1960. gada 1.septembrī izveidoja Cieceres internātpamatskolu, kas tika dibināta uz bijušās septiņgadīgās skolas bāzes. Savas darba gaitas uzsāka 14 skolotāji, skolā mācījās 120 audzēkņi.
Pirmais internātskolas mācību gads vēl aizritēja dzeltenajā 15. maija skolā,bet pāri ceļam jau bija liels būvlaukums. Mācību korpusu un darbnīcas uzbūvēja 1961. gadā. Tika izveidots un iekārtots skolas sporta stadions.
Sešdesmito gadu sākumā attīstījās skolas palīgsaimniecība. Tā nebija mazā – nācās apsaimniekot 19 ha zemes. Kartupeļu lauki stiepās līdz pat tagadējai Saldus vidusskolai. Bija ābeļu dārzs, cūku kūts, siltumnīca. Saimniecībā izaudzēto skolā paši vien patērēja. Darbos gāja arī audzinātāji un skolēni. Tajā laikā skolā bija zirgs Virsaitis un ēzelis Līze. Kad bērni parkā pastaigājušies, tas viņiem gājis līdz.
Kamēr cēla internātu, vecās skoliņas telpas kalpoja kā guļamistabas. 1966. gadā ekspluatācijā nodeva internāta ēku.
Nepatīkama situācija izveidojās atmodas laikā, kad tika izvirzīts jautājums, vai skolai vispār pastāvēt. Lai likvidētu divplūsmu skolas, krievu tautības bērnus vēlējās ievietot atsevišķā skolā. Par tādu izvēlējās Cieceres skolu. Tolaik iedomājās, ka tūdaļ situācija uzlabosies tiktāl, ka valstī vairs nebūs vajadzīgas ne internātskolas, ne speciālās skolas. Ar sabiedrības lielu atbalstu Cieceres internātskolu no likvidēšanas izdevās pasargāt.
Skolas pirmais saīsinātais nosaukums bija CIS, bet pēc neatkarības atgūšanas tā kļuva par CIP (Cieceres internātpamatskola). Ciecernieki ar to lepojās, bet nezinātāji brīnījās, kas tā par iestādi.
2018. g. Cieceres internātpamatskola piedzīvo skolu reformu, kuras rezultātā tiek izveidota vēl viena skola – Kalnsētas speciālā internātpamatskola. 2019.gadā atkārtojas situācija, kāda tā bija atmodas laikā. Skolas nosaukums mainās un un tiek pārdēvēta par Cieceres pamatskolu.
2019.gadā uzsāka skolas sporta zāles rekonstrukcijas darbus, lai audzēkņi varētu sportot modernā, laikmetam atbilstošā vidē.
Kopš 2007. gada skolai ir sava himna. Tās vārdu autore – skolotāja V. Mažone, mūziku sakomponēja skolotāja A. Priediņa (tagad A.Rasiņa).
1960. – 1965. Romualds Kukelis.
1965. – 1969. Nelda Jabla.
1969. – 1990. Voldemārs Sīlis.
1990. – 2013. Kārlis Maks.
no 2013. Vineta Vovere